Viss sākās ar to, ka 7.a klases skolniece Elza Korsiete kārtējo reizi devās uz bibliotēku, lai atrastu saistošu lasāmvielu. Meitenes uzmanību piesaistīja grāmata, kuras vāku rotāja ledusskapis ar zīmītēm. Pašķirstot to, interese auga, jo katra grāmatas lappuse bija kā viena zīmīte. Elza grāmatu paņēma, izlasīja, pēc tam iedeva izlasīt arī vecākiem. Arī vecākiem grāmata iepatikās, un tētim radās doma iestudēt izrādi...un tā tapa izrāde „Dzīve uz ledusskapja durvīm”.
Ne viens vien skatītājs izrādes laikā notrausa no vaiga asaru, jo, kā atzina paši izglītojamie, emocijas tika nodemonstrētas augstākajā līmenī. Teicami tika novērtēts arī muzikālais pavadījums.
Lūk, galvenās atziņas skolēnu acīm:
„Šī izrāde man lika saprast, ka ir jābauda katrs brīdis ar sev tuvajiem un mīļajiem cilvēkiem, jo nekad nevar zināt, kurā brīdī dzīve jūs šķirs...”
„Šī izrāde lika aizdomāties par laiku kā tādu, par to, cik gan ikdienas steigā esam aizņemti un vienmēr skrejoši, par to, cik daudz kam paskrienam garām.”
„Laiks ir vienīgais, kas mums dots. Jācenšas tas izmantot lietderīgi- ar sev tuvajiem, dārgajiem cilvēkiem.”
„Jāciena laiks, kas mums atvēlēts.”
„Ir jāatrod laiks, lai aprunātos ar tuvajiem...”
„Tajā brīdī, kad meita strīdējās ar mammu, man pēkšņi tā sagribējās apķert savu mammu...”
„Ir jāciena vecāki, ir jārunā, ir jāpauž emocijas, ar līmlapiņām neko nepanāksi.”
Daži izglītojamie atzina, ka vērot izrādi bija daudz interesantāk un emocionālāk, nekā lasīt grāmatu.
Gribas novēlēt šajā gaidīšanas laikā- atradīsim laiku tuvajiem, sarunām un vienkārši kopābūšanai.
Paldies Daugavpils teātrim par šo iespēju noslēgt Latvijas mēnesi ar tik burvīgu izrādi!
Lasīsim grāmatas, un kas zina, varbūt pavisam drīz taps vēl kāda izrāde!
